Savirknēsim vārdus vienu pēc otra- varbūt izveidosies, visiem saprotamas secīgas lakotu pērlišu krelles, kas rotās klusumu.
Savirknēsim vārdus, lai frāzes pārklājas kā klājas ievārījuma, biskvīta un olu krēma kārtas omītes aveņu kūkā. Beigās kā pēdējo domu noslēdzošo, dekoratīvo elementu marcipāna balerīnu, pieliksim punktu, jautājuma zīmi, izsaukuma zīmi, vai daudzpunkti un raudzīsimies, kā pa kumosiņam vien cilvēkos ieplūst saldums.
Savirknēsim vārdus, lai tie kā gleznā krāsas saplūst vienotā harmonijā, bez asām līnijām un neveiksmīgām toņu pārejām.
Savirknēsim vārdus, bet vienmēr jau pastāv bažas, ka, ja nu iznāks vienkārši cakotas un bezgaumīgas mežģīnes, kuras neviens tā arī labāk nebūtu vilcis laukā no ķirmju saēstās kumodes.
Un tad, Tu, cilvēkveidīgā būtne sāc domāt, ka īstenībā, vairs nevēlies, ne klausīties, ne virknēt, vērpt, vai pat līmēt vārdu kolāžas....
Dažreiz pārņem sajūta, cik viegli būtu, ja mēs runātu, to ko domājam un nespēlētu teātri, būtu mēs paši. Tomēr kaut kā drošāk aiz pašlepnuma, bruņojoties ar mākslīgu vienaldzību. Mēs negribam, lai mūs redz, tāpēc domas tik izmisīgi cenšamies ietērpt baroka laika kostīmos.
Mēs aiz visām šīm dekorācijām slēpjam savas ievainojamās dvēseles, sirdis, un cenšamies pierādīt, ka cinisma pārņemtiem vieglāk dzīvot. Un arī mans kailums īstenībā būs labi pārdomāta spēle, bet loma būs izstrādāta līdz pēdējai niansei.
Varbūt Tu pieķersi mani, kailu dejojam kaimiņa sētā zem ziedošām ābelēm, varbūt kailu ārēji, bet iekšeji līdz mielēm cinisku. Tu teiksi- Noslēpumaina...
Nē!! Vienkārši neuzticīga, jo aizmirsusi, kā tas ir ticēt, paļauties.
Tu stāstīsi draugiem, ka manī ir kaut kas īpašs, jo naktīs zogos lejā spēlēt atskaņojušās klavieres, mēģinot no tām izvilināt atsevišķas maģiskas skaņas. Pats ļaunākais, ja nodomāsi, ka man ir talants.
Tu redzēsi mani staigājam lietū, lietusmētelī, lai gan pirms tam, ķiršu ziedēšanas laikā, basām kājām dejoju peļķes un Tu vel ņemsi un iedomāsies, ka esmu ņēmusi un pieaugusi prātā.
Tu neredzēsi mani raudam un arī no sirds smejamies ne, bet smieklus ir diezgan viegli sajaukt ar izmisīgu raudāšanu, it īpaši, ja vēlies noticēt, ka smejas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru