Zīmīte pie ledusskapja, no rīta sievietei atstājot vīrieša dzīvokli.
Tu vari dabūt daļu no manis, kaut kādā daļā no mana laika... vēstīja rindas nepārprotami un skaidri.
Tu vari dabūt to meiteni, kas dzer katru rītu saldu kakao, un staigā puķainās kediņās, bet vakaros slepus mielojas ar aveņu ievārījumu.
Tu vari dabūt to sievieti, kas dzer rūgtu piparmētru tēju, noliedzot cukuru, kā garšas uzlabotāj konsistenci, kas staigā augstpapēžu kurpēs, klasiskos svārkos, vērtējot ik katru vārdu, ideju un būdama drīzāk ciniska nekā kritiska.
Tu vari dabūt meiteni, kas lasot grāmatu pazūd tajā un tāpat, kā ikviens cits iztēlojas sevi kā galvenajā un nevis otrā plāna lomā, to kurā kā Solveiga, nosolījusies gaidīt un tagad nesatricināmi gaida.
Tu vari dabūt kaislīgu sievieti naktīs, kas zina savu cenu un nes noslēpumu kā smalkāko aksesuāru un no rīta pametīs Tevi, liekot Tev sajukt prātā no domām par to, kas viņa bija un kuru no visām sievietes daļām saņēmsi?
Tu vari dabūt sievieti pa daļām. Visu kopumā viņa sevi vairs nevienam neatdos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru