pirmdiena, 2010. gada 15. marts

Lūgums vai brīdinājums?

Ej un atšķir! Atradu feministes dienasgrāmatā ierakstu kā brīdinājumu vīrietim,lai sarga sevi vai saņēmu izmisušas sievietes vēstuli, kā lūgsnu pēc žēlastības, Kazanovam, lai atstāj sirdi nesabradātu.

Nenāc man pretī pa ielu, ja nevēlies sasveicināties un uzsmaidīt. Nenāc pie luksafora ja nevēlies šķērsot ielu. Nemēģini iepazīt ja nevēlies pazīt. Netuvojies, neskaries.
Nepaliec uz tēju, ja nevēlies palikt uz pieticīgām, bet tomēr brokastīm. Nepaliec pie manis maijā, ja neesi spējīgs palikt decembrī. Nespēlējies, ja nezini spēles noteikumus un arī ja zini, citreiz ir jāsaprot, ka labāk ir neizmest kauliņus. Neskūpsti, pirms neesi saņēmis zīmi, ka drīksti, tiesas procesā glāstu grūti atšķirt no sitiena.
Nepavedini, ja negrasies palikt. Nedievini, ja neesi gatavs arī turpmāk kā pret dievieti izturēties. Nepadari greizsirdīgu, ja nevēlies, lai nāk un paliek pie Tevis. Neraksti vēstules, ja negribi saņemt atbildes.
Nepiesauc mani svešos ļaudīs, ja nevari izrunāt manu vārdu manā klātbūtne. Nesniedz roku, kad paklupu, ja negrasies pavadīt līdz mājām...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru